|
|
Latvijas tranzīta koridoru veido 10 ostas, divi naftas un viens naftas produktu maģistrālais cauruļvads, labi attīstīts autoceļu un dzelzceļa tīkls, kā arī vairākas lidostas. Jau kopš seniem laikiem Latvija atradusies lielu transporta plūsmu krustpunktā - starp Krieviju, Āzijas valstīm un Eiropu. Šobrīd caur Latviju virzienā Rietumi – Austrumi reāli tiek vestas vairāk kā 40 miljoni tonnu kravu. Aptuveni 70% no Latvijas eksporta un importa ir saistīti ar Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar Latvijas kļūšanu par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, Latvijas transporta sistēma ir kļuvusi par Eiropas Savienības transporta sistēmas sastāvdaļu un Latvijas transporta tīkls ir iekļauts TEN (Trans-European Networks).
Liela karte
Analizējot Latvijas tranzīta koridoru valstiskā līmenī jāatzīmē, ka Latvija par prioritāru uzskata efektīvas, drošas, multimodālas, sabalansētas, videi draudzīgas un konkurētspējīgas transporta sistēmas attīstību. Ilglaicīgās Latvijas transporta attīstības galvenais mērķis ir Latvijas transporta infrastruktūras attīstība pilnīgai integrācijai Trans-Eiropas multimodālajā transporta sistēmā. Īpaša vērība tiek piegriezta piekrastes kuģošanas un kombinētā transporta attīstībai. Uzsvars tiek un arī turpmāk tiks likts uz prāmju satiksmes attīstīšanu Baltijas jūrā, iesaistot tajā Latvijas ostas. Prioritāra ir industriālo un distribūcijas parku celtniecība un attīstība. Attīstot Eiropas Savienības nozīmes transporta un enerģētikas infrastruktūru būtisks faktors ir veidojamā transporta un enerģētikas tīkla efektīva izmantošana un attīstības plānošana no ekonomiskā viedokļa, ciktāl tā ievēro jau izveidojušos preču un pasažieru transporta koridorus, kā arī Eiropas Savienības un tās kaimiņvalstu ekonomisko sakaru attīstības potenciālu.
Nozīmīgākais transporta koridors, kas šķērso Latviju Ziemeļu – Dienvidu virzienā, ir "Via Baltica". "Via Baltica" ir I Eiropas transporta koridors, pazīstams arī kā autoceļš E67. Tas savieno tādas Eiropas pilsētas kā Helsinki – Tallina – Rīga – Kauņa – Varšava/ Rīga – Kaļiņingrada – Gdaņska. Nozīmīgākās investīcijas "Via Baltica" autoceļa attīstībā tikušas veiktas izmantojot Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finansu instrumentus PHARE un ISPA.
Latvija ir iesaistījusies starptautiskā dzelzceļa projektā "Rail Baltica", ar mērķi izpētīt dzelzceļa satiksmes atjaunošanas iespējas maršrutā "Via Baltica". Jāatzīmē, ka visas projektā iesaistītās valstis, kā arī Vācija ir panākušas vienošanos par dzelzceļa satiksmes atjaunošanas nepieciešamību maršrutā Helsinki – Berlīne. Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir iekļauts arī Eiropas Savienības transporta infrastruktūras prioritāro projektu sarakstā laika posmam līdz 2010. gadam.
Papildus informācija par:
|
Lapas karte
