Transporta koridori šķērso Latvijas teritoriju gan no Austrumiem uz Rietumiem, gan no Ziemeļiem uz Dienvidiem. Analizējot statistiku redzams, ka galvenā kravu plūsma, galvenokārt tranzīts, pārvietojas no Austrumiem uz Rietumiem caur Latvijas ostām – savienojot Krieviju, NVS un Āzijas valstis ne tikai ar Rietumeiropu, bet ar visu pasauli.

Tranzīts Latvijā bieži tiek uztverts kā nozare. Tas tādēļ, ka ar tranzīta kravu apstrādi nodarbojas lielākā daļa transporta kompāniju. Tai pašā laikā jāsaprot, ka termins “tranzīts” sevī ietver ļoti plašu pakalpojumu spektru – kravas operācijas, kravas uzglabāšanu, muitas formalitāšu kārtošanu, utt. Aplūkojot Latvijas ostu apgrozījumu redzams, ka vismaz 80% no tā ir tranzīta kravas. Pārvadājumos pa dzelzceļu tranzītā tiek pārvadāti aptuveni 85% no visām pa to transportētajām kravām. Turklāt Latvijā ir unikāla iespēja transportēt tranzītā naftu un naftas produktus pa maģistrālajiem cauruļvadiem. Arī Latvijas starptautiskie autokravu pārvadātāji galvenokārt strādā tranzītam. Neapšaubāmi par Latvijas tautsaimniecības prioritātēm transporta jomā uzskatāma stabila tranzīta kravu apjomu pieauguma nodrošināšana, kravu pievienotās vērtības palielināšana, distribūcijas un loģistikas centru attīstīšana. Lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā gan ostās, gan arī autoceļos un dzelzceļā tiek ieguldītas tajos virzienos, kas apkalpo tranzīta kravu plūsmu.

Jau kopš neatkarības atgūšanas tranzīts Latvijā ir bijusi prioritāte un tranzīta politikas jautājumi risināti visaugstākajā līmenī. Šis jautājums savu aktualitāti nav zaudējis arī pašreiz. Transporta un tranzīta politikas mērķis joprojām saglabājas līdzšinējais – efektīvas, drošas, multimodālas, sabalansētas, videi draudzīgas un konkurētspējīgas transporta sistēmas attīstība.